REVIDENTS

vakardienas bauda dvēselei 
JRT "REVIDENTS"

* atzīšos gan pirmās minūtes biju līdz riebumam parsteigta par cilvēku čalošanu, vai tiešām teātris ir tā vieta kur atnākt izrunāties?
un tad vel paveicās ka aiz mums sēdēja ģimenīte kurai ta nu viss bija jākomentē
pec trešā mana dusmīgā skatiena bik pierima
(pārvēršos par nīgru kundzīti,bet nu ir lietas kuras neciešu)

un pēc garas spraigas darba dienas prātu ar ir mazliet grūti atslēgt,
bet nu burvīgā scenogrāfija 
(ēdnīcas smaržiņa),
režija un fantastiskais aktieru ansamblis atri vien panāca pilnīgu atslēgšanos no ikdienas un ļāva baudīt ik minūti



Guna Zariņa kārtējo reizi apbūra ,nav lomas kuru viņa nespētu iejusties perfekti,
aktrise bez robežām.
Gundars Āboltiņš, Vilis Daudziņš,Andris Keišs
 vienmēr ar apbrīnu baudu cik organisks ir viņu tēlojums.
Stompa elementi kas liek kājām nemierā dīdīties.
Un pats stāsts par cilvēkiem,par sapņiem un ilgām, lika vakarā pasēdēt un padomāt
un vēl šodien jūtama patīkama pēcgarša!

nu jau nepacietīgi gaidu sestdienu un nākamo izrādi



agri rīti



* organisms sācis prasīt mazāk miegu,
vai arī ziemas lācis jūt pavasari gaisā un beidzot ir izlīdis no alas?

nu jau otro nedēļu rīti sākas agri,
bet ne tādēļ
ka būtu jāsteidzas un ātrāk jāsāk diena!
1h-2h pirms modinātāja,
sapratu ka nav ko sevi mocīt spilvenos,
jāceļas un jāsagādā sen skaisti laiski rīti
kad pirmajos saules staros izstaipīties kā kaķim
un iekustināt kauliņus ,atcerēties par katru muskulīti
un pagatavot sev gardas kartupeļu/spinātu pankūkas
un gardu kefīr spinātu dzērienu ar linsēklām
 

modeļ laiki



* ja pareizi apreiķinu tad šeit man ir 12 gadi
modes skate notika NOKIA 8... prezentācijas ietvaros
 

Pie Dabas-pārgājiens Talsi-Pūcīši-Dursupe



 *pirmā diena, Linda šokā
spīd saule un snieg kā pasākā
brīžiem pat šķiet tas viss nav īsts
 




* kad apnīk iet 
var viens otru pamētāt gaisā


* Labrīt, Pūcīši !
Tiek konstatēts ka pēdu rotā pamatīga tulzna,
bet tas jau nebūs šķērslis ,lai piedzīvojums turpinātos
atlikuši 12km





 

TALSU spēle










* un tā nu sākās mūsu brīvdienas ar Talsu spēli,izaicinājumie,pilsētas apskati,
sarunām ar vietējiem
humpalu bodes apmeklējumu
un kvēlu Grietas skūpstu finišā
un mūsu 30km gājiens var sākties

tik ļoti







tik ļoti patīk nesteidzīgi rīti
krūzē kūpoša matè ar pienu,
labrīt ,
saules un ēnas rotaļas
patīkams tembrs fonā
kaķis dodas ikrīta maršrutā
(jumts ,koks) 
krauķis sildās pie skurstens
nevar nemīlēt nesteidzīgus rītus

ikdienā tam visam paskrienam garām


8.marts

Diena kad apsēsties un padomāt par sievieti,
ne tikai kā objektu ar krūtīm un vagīnu un skaistu seju!
Lai gan ,veroties riņķī tieši šīs ir vienīgās lietas kas tiek celtas augstāk par citām.

Kur gan palikusi cieņa pret sieveti,
CIEŅA SIEVIETEI PAŠAI PRET SEVI ?
es lepojos ka māte to man ir ielikusi šūpulī, lai gan atzīstos ne reizi vien ir paslīdējusi kāja,
bet es vēl mācos un soļoju lieliem soļiem uz priekšu

kamēr citi kūleņo gadiem ilgi uz vietas
ļauj sevi zākāt, apsmiet , klaji ņirgāties un pēc tā visa vēl lien uz ceļiem lūdzoties,
pēc tā visa vēl uzklāj siltu gultiņu un sagaida ar smaidu kā tādu balvu !
Kā tik ātri aizmirstas viss pāri darītais?
Kā no rīta spējat paskatīties spogulī uz sevi?
Kur paliek cieņa pret sevi?

un tā viņas dzīvo gadu no gada ,ticot ka tas mainīsies,
bet nemainas


Gadsimtiem ilgi sievietes cīnijās par līdztiesībām ,aizsācējas Klāra Cetkina un Eleonora Marksa 
arī mums labāk zināmā ASPAZIJA stingri iestājās par to,atspoguļojot to ne tikai savos darbos,
bet nu tik viegli tas viss ir aizmirsts !

Apsēdies un padomā ,šodien
Iemāci savai meitai cienīt sevi un dēlam cienīt sievieti ,vai gaužām vnk cienīt māti !

Gruzija ,mēs nākam !



*nu jau atlicis viens sagaidīt , šo lielisko ceļojumu ,piedzīvojumu
2nedēļas baudas
ķert ik mirkli
kāpt cik augstu kalnos vien var uzkāpt
skaitīt zvaigznes
un vnk reibt no prieka

mana vasara beigsies šeit




slimošana

reiz , neatminos gan vairs kur
lasiju
par bērniem un slimošanu
ka nemaz nav vēlams žēlot, lutināt
vairāk kā parastā dienā,
jo gadiem ejot tas iestrādājas organiski tik ļoti
ka tad kad dzīvē pieaugušam trūkst mīļuma un lutināšanas (pretējā dzimuma, vecāku, vnk tuvu cilvēku)
mēs vnk sākam slimot


nevaru nepiekrist
ka nejau vitamīni kas nopērkami aptiekā mums trūkst

un jau kārtējo reizi šogad slimojot
es saprotu ka jābrauc apciemot vecāki
pārāk reti man viņi tiek,
trūkst man tēva azotes
siltais pleds un mammas kartupeļu pankūkas
kas brokastīs modina