tad nu sestdien ar pēdejiem spekiem aiztentereju uz Salaspils autobusu ,lai aizceļotu pie vecākiem
jau pašā galapunktā apsēžas blakus kāds tipiņš,neuzskatu par vajadzigu pievērst savu uzmanību
tomēr aizdomigi,kapēc blakus ja viss autobuss tukš,turpinu ļauties vieglai snaudai
toties jūtu kā vaigu dedzina skatiens
jūtu kkas pieskaras kājai
netīšām?!
turpinu snauduļot
atkal
netīšām? šitam gan es neticu
paiet laiks atkal
pēc šīs reizes gan iebelžu ar elkoni tipiņa ribās ,ārkartīgi salecās dīvainis
domāju būs miers
MALDIJOS
palikušas vien pāris pieturas es atkal jūtu kaulaino roku uz kājas
šoreiz paķeru šķeres (kas man vienmēr ir somiņā) un piegrūžu pie tipiņa rokas
iesaku parsēsties savādāk sāpēs
izbilis abpusējs
(nedrīks aiztikt negulejušu,nogurušu jaunkudzi kad vien ienak pratā)
šķēres atstāju rokās ,jo nākamā pietura mana
ārā tumšs
parks
tumša taka gar garāžām,
bet soļi neseko
es sveika un vesela tieku majās
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru