*ir tik skaisti 

iemīlēties

saulainā 

ziemas dienā

mani draugi mans zelts

*mani draugi mans zirgs

kaboom

lācis

* reizēm ir tīri veselīgi vnk neizkāpt no gultas

salidojam

*paskrējuši 8 gadi

nemanot

*

Kad es cilvēkos eju, visur kāds mērs
man ceļā krīt un man uz kakla krīt.
Kad es ieeju mežā, es jūtos kā zvērs
un man neviens neko nevar padarīt.


Es atpakaļ eju uz vienkāršu dzīvību,
uz muļķa zaļumiem dieva dotiem.
Es eju kā zvērs klusi un brīvi
padzert pie pirmavotiem.

Izkust zaļajos atomos,
izplūst, pārvērsties zaļajā domā.
Ir ģēniji, tribūni, es nesaprotu tos,
es negribu par pāvestu Romā!

Un cilvēcības augstajās virsotnēs
man ir bail - tur viss pārāk skaists.
Par agru varbūt pasaulē, pārsteidzīgi es
par cilvēku esmu laists.

Kad es mežā eju,es pilnīgi jūtu,
ka man bija jābūt te.
It kā nepiespiests,laimīgs koks es būtu
un man melnalkšņa dvēsele

                                    I.ZIEDONIS

* tik ļoti es tā jūtu

❤❤

pakš

 

 

*

tikai pilnīgā klusumā var dzirdēt un redzēt kā kokam plaukst lapas.

 Mums mājās pavasaris 

***

mirklis

mūžība

kas licies tuvs

pēkšņi 

tik nesasniedzami tāls

pläns MËRĶI

* bija nepieciešams ilgs laiks, 

lai piesēstos pie baltas lapas

un uzrakstītu savu 2013.

savu ideālo,jo savās vēlmēs ,sapņos reizēm sanāk apmaldīties

kkas aizmirstas,

bet nu tas viss dzimst uz baltas lapas (roza un zilas ari )

un atpakaļ ceļa vairs nav

tik uz priekšu lai sasniegtu gala mērķi