bija laiki kad kaķi nepatika,nemaz
pienāca laiks kad tādu gribēju
jau kādu laiku atpakalj tika blogā ielikta bilde par savu tīgeri
tad nu kādā silta dienā devos uz autoostu pretī Ralfam&Ievai lai dotos zvērus Mežaparka skatīt,
kad manu celu šķersoja mazs pa diognāli lāčojos kunkulis
un man sirds pamira
es turējos pretī un devos tālāk
bet jau taja brīdī zinaju ka atgriezīšos
sagaidot R&I
vienīgos ko vareju izdvest ,bet nelaba īdēšana ka jāiet atpakaļ
ta arī izdariju
bomzīts nodiņgēja 3ls
un manā azotē nelabā balsī kliedza rižais kunkulis
ar trīcošu sirdi
kā bērnibā
devos pie mammas
..''ko nu teiks?kā nu būs?"
atbildība tomēr liela
bet arī māte nespēja pretoties
un nu jau pāris mēnešus mūsu gimenē ir pieaugums
kaķēns vardā KAĶIS (savādak neatsaucās)
paslēpes
diezgan histēriska radība ar raksturu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru