labrīt 15.10.2010

acis tikko atveras
sejā viegls smaids
miegs negrib atkāpties
un man pat īsti negribas ļaut
par spīti ledusskapim istabā,iesnām
notriektiem bērniem vakar
solīto orkanu  kas uzcītīgi gaidija kad atgriezīšos mājās
no VIETAS (valdemāra štrāse) iesaku doties turp
kur man viena tēja beidzās pus 4iem no rīta ufff..tā gan bij liela krūze
bet paldies
un vienīgais kas virpuļoja bijām mēs kritušajas lapās
tik patīkami bija ielienot migā dzirdēt ka debesis ar zemi metas virpulī aiz loga
labrīt saulainais 15.10.10

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru